DAŽĀDI FAKTI PAR KAFIJU

Kafija- veselīga vai neveselīga?

Tase kafijas satur apmēram 20 % no dienā nepieciešamās P vitamīna devas. ( Kafijā esošais P vitamīns palīdz stiprināt asinsvadus.) Kafija satur minerālvielas, īpaši kāliju. Kofeīns pastiprina kuņģa sekrēciju, kas paātrina pārtikas sagremošanos, taču kafija var izraisīt arī gremošanas traucējumus. Kafija var palīdzēt assinspiediena normalizēšanā. Kafija labvēlīgi iedarbojas uz glikozes vielmaiņas procesu. Kafijai piemīt urīna dzenoša iedarbība. Liels kafijas daudzums paātrina sirdsdarbību un spēj izraisīt aritmiju.

Ar kafijas palīdzību var ārstēt migrēnu. Kofeīns ir daudzu pretsāpju līdzekļu sastāvā. Vienā citramona tabletē ir tikpat daudz kofeīna, cik vienā kafijas tasītē. Aprēķināts : ja cilvēks kliegtu 8 gadus, 7 mēnešus un 6 dienas bez pārtraukuma, tiktu radīta enerģija, lai uzsildītu vienu kafijas tasīti. 

Mazliet no vēstures:

Kafijas pirmsākumi meklējami aptuveni pirms 1500 gadiem Arābijas pussalā, tagadējā Jemenā, un Absēnijā jeb Etiopijā, kur eiropieši to ieraudzīja augam brīvā dabā.

Kafija ( no arābu valodas kahva ( Qahwah) – uzmundrinošs) ir produkts, kuru iegūst, īpaši apstrādājot kafijkoka sēklas – pupiņas. Sagatavošanas procesā kafijas pupiņas tiek atbrīvotas no augļapvalka, žāvētas un grauzdētas.

Etiopija, lielākā kafijas ražotājvalsts mūsdienās, tiek uzskatīta par kafijas dzimteni. Etiopija – iedzīvotāju skaita ziņā trešā lielākā valsts Āfrikā – ir viena no vecākajām valstīm pasaulē, kā arī vecākā kristīgā valsts Āfrikā. Ar Eritrejas atdalīšanos Etiopija zaudēja izeju pie jūras. Atšķirībā no citām Āfrikas valstīm Etiopija nekad nav tikusi kolonizēta. 

Leģenda vēsta, ka kafijas uzmundrinošo iedarbību atklājis jauns Jemenas mūks kazu gans, kurš novērojis, ka viņa kazas, saēdušās kāda nepazīstama krūma lapas un augļus, kļuvušas neparasti draiskas. Vakarā lopiņi nevis likušies gulēt, kā parasti, bet gan spriņģojuši uz nebēdu, nezinot nogurumu. 
Gans nolēmis pārbaudīt, ko kazas ēdušas. Aizdomas radīja krūmi ar spīdīgām lapām un vilinoši sarkanām ogām. Taču ogas izrādījušās rūgtas un nebaudāmas. Gans vīlies zarus ar visām ogām sametis ugunskurā. Un, kā tas palaikam mēdz notikt – nejaušība ir dažu labu atklājumu māte -, pēc neilga brīža jaunais kazu gans sajutis brīnišķīgu aromātu. Pārlējis grauzdētajām pupiņām karstu ūdeni, mūks, to dzerdams, varēja uzturēt možu garu visu nakti un pateicās Allāham par šo brīnišķīgo dzērienu. Vēl jo vairāk – Muhameda piekritēji nedrīkstēja dzert vīnu, tāpēc musulmaņi par šo uzmundrinošo dzērienu bija gluži vai sajūsmā.

Kafijkoki ir krūmi vai nelieli ( aptuveni 5 m augsti ) koki, kas aug Āfrikas un Āzijas tropos un subtropos. Apzinātas aptuveni 60 kafijkoka sugas. Kafijkoka lapas ir 7 – 10 cm garas, mūžzaļas vai vasarzaļas, bet baltie, smaržīgie ziedi iekārtoti to žāklēs. Ziedēšanas laikā kafijkoku klāj aptuveni 30 000 baltu ziedu, no kuriem pēc 24 – 36 stundām sāk veidoties augļi.

Vislabākie apstākļi kafijas kultūrai ir vienmērīgs klimats ar 15 – 20 °C temperatūru. Kafijas krūmi aug pakalnu un nelielu kalnu nogāzēs irdenā, organiskām vielām bagātā augsnē vai arī irdenā lapu un sairušu vulkānisko iežu trūdzemē. Kafijkoki tiek pavairoti ar sēklām un spraudeņiem. Kafijkoks sāk ražot aptuveni pēc 5 gadiem, taču pilnražu iegūst tikai astoņus gadus vecs koks. No viena ha iegūst vidēji 450 kg sēklu, labi koptās plantācijās – līdz pat 1000 kg no hektāra.

Pasaulē ir piecas lielākās teritorijas, kurās tiek audzēta kafija – Dinvidamerika, Centrālamerika, Āfrika, Āzija, Okeānija. Kafiju audzē aptuveni 60 pasaules valstis. Aiz Brazīlijas nākamās lielākās kafijas ražotājvalstis ir Kolumbija, Vjetnama, Indonēzija, Indija, Meksika ( 4% no pasaules kopējās kafijas produkcijas ). 20. gadsimta sākumā par lielāko kafijas ražotājvalsti kļuva Brazīlija, no kurienes nāk 28 % visas pasaules produkcijas. Brazīlijā ir lielākās kafijas plantācijas pasaulē, tāš plešas daudzu kilometru garumā. Pasaules kafijas produkcijas apjomi sasniedz aptuveni simts miljonus maisu gadā. Brazīlijā vien tiek saražoti aptuveni 8,5 miljoni kafijas maisu gadā.

Arabika un Robusta

Divas galvenās kafijkoku šķirnes. Robustai labāk patīk zemas nogāzes, Arabika labprātāk aug augstākos apvidos, tāpēc to sauc arī par kalnu kafijkoku. Pasaulē ir zināmas vairāk nekā 60 kafijas šķirnes ( sugas ). Taču visiecienītākās ir četras – Arabika, Robusta, Ekscelcija, Liberika. Aptuveni 65% no pasaulē saražotās kafijas ir arabika un 35% robusta. Arabikai atšķirībā no robustas ir maigāka un niansēm bagātāka garša. Stipruma dēļ robusta vairāk piemērota tumšās kafijas maisījumiem (espresso un franču stila kafijām). Espresso tā piešķir crema – īpašo, krēmīgo virskārtiņu un stingrību. Arabika savvaļā aug galvenokārt Āfrikas džungļos, un Arabikas pupiņas ir samērā lielas un iegarenas. Arī Robusta atklāta Āfrikā – Viktorijas ezera rajonā. Šīs šķirnes pupiņas ir mazākas un gandrīz apaļas. Arabikas dzimtene ir Etiopija, taču mūsdienās to audzē visā pasaulē. Robustas mājvieta ir Kongo, no turienes tā ir izplatījusies, mūsdienās to audzē arī Indonēzijā un Vjetnamā. 

Pirmie kafijas veikali un kafejnīcas.

Dažādās vēstures liecībās minēts, ka pats pirmais kafijas veikals pasaulē ( Kiva Han ) tika atvērts 1471. gadā Stambulā. Dažus gadus vēlāk kafijas veikali tika atvērti arī Damaskā, Alepo un Kairā. Eiropā kafiju iepazina tikai 17. gadsimta sākumā. 1645. gadā Venēcijā Sv. Marka laukumā tika atvērta pirmā kafejnīca, bet vēl pēc vairāk nekā desmit gadiem – arī Francijā, Marseļā. Kaut Eiropā gan garīdznieki un dziednieki, gan alkohola un citu dzērienu tirgotāji nikni cīnījās pret kafiju ( jo tā dēļ cieta zaudējumus ), dēvējot kafiju par “turku dziru” un “kvēpu sīrupu”, pirmie kafijas nami strauji veidojās Itālijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Francijā un Vācijā.

Pirmā kafejnīca Anglijā.

Kad 1651. gadā tika atklāta pirmā kafejnīca Anglijā, tā drīz vien kļuva par tik populāru tikšanās un diskusiju vietu, ka tika dēvēta par “penny universities” mūsd. penny university ( tulk. “viena penija universitāte” – kafijas tasīte Anglijā tolaik maksāja peniju). Vēlāk 1668. gadā tika atvērta Edvarda Loida kafejnīca Anglijā, to galvenokārt apmeklēja tirgotāji un apdrošināšanas aģenti. Galu galā Loida kafejnīca ar laiku kļuva par pasaulslavenu apdrošināšanas uzņēmumu ( Lloyd’s of London). 17. gadsimtā Londonas kafejnīcas bija sava veida sabiedriskās iestādes – tur varēja uzzināt jaunākās politiskās un kultūras ziņas, tur tika slēgti tirdzniecības darījumi, tur tika saņemti gan ārstu, gan advokātu padomi. Londonā 1693. gadā bija jau vairāk nekā 3000 kafejnīcu.

Viena no vecākajām kafejnīcām pasaulē ir Parīzes kafejnīca ” Le Procope “. To atvēra sicīlietis Frančesko Prokopio de Koltelli. Drīz vien kafejnīcu iecienīja Parīzes politiskā un literārā vide, kā arī Komēdijas teātra aktieri, jo kafejnīca, droši vien ne bez nolūka, tika atvērta tieši iepretim teātrim. Regulārs kafejnīcas apmeklētājs bijis arī Napoleons, kurš dažkārt neesot varējis samaksāt rēķinu, tāpēc ķīlā atstājis savu cepuri. Parīzes kafejnīca ‘Le Procope” tika atklāta 1686. gadā, bet dažus gadu desmitus vēlāk tā kļuva par Voltēra un Didro iemīļotu tikšanās vietu. Stāsta, ka slavenais franču filozofs, vēsturnieks un rakstnieks Voltērs dzēris 50 tasītes kafijas un šokolādes maisījuma dienā. Kad Voltērs reiz brīdināts, ka viņa iemīļotais dzēriens ir lēnas iedarbības inde, filozofs atbildējis: “Domāju, ka tā arī ir, jo kafiju dzeru 65 gadus, bet vēl aizvien neesmu miris.”

Parīzes īpašais šarms atrodams arī daudzajās Sēnas krastmalas kafejnīcās. Gandrīz katram parīzietim ir sava iemīļotā kafejnīca, kas vienlaikus ir arī sabiedriskās dzīves centrs. Gandrīz visas kafejnīcas piedāvā vieglu maltīti un dzērienu jebkurā diennakts laikā. Daudzi franči brokastis labprāt ietur kafejnīcā, kur svaigos kruasānus un rausīšus ar šokolādes pildījumu mērcē kafijā ar pienu vai karstā šokolādē, kas ielieta bļodiņā vai lielā krūzē. Francijā vispopulārākā brokastu kafija ir café au lait – espresso kafija ar siltu pienu. 

Populāru cilvēku atziņas par kafiju:

Kafija mūs padara dzēlīgus, nopietnus un filozofiskus – Džonatans Svifts 
Ja es ” uzprasītos ” uz tasi kafijas, kāds noteikti tur saklausītu zemtekstu – Meja Vesta, amerikāņu aktrise, dramaturģe.
Tas ir apbrīnojami, kā pasaule mainās, raugoties uz to caur kafijas tasīti – Dona A. Feivora, prātulu autore. 
Šokolāde, vīrieši, kafija – dažas lietas ir labākas par bagātību. ( Nezināma autore )
 “Kafija ir balzams sirdij un garam, ” teicis izcilais 19. gadsimta itāļu komponists – Džuzepe Verdi.
Zinātne vēl nav nākusi klajā ar labāku biroja komunikācijas sistēmu kā kafijas pauze –  Ērls Vilsons, amerikāņu žurnālists.
Kafijai jābūt melnai kā velns, karstai kā elle, patiesai kā eņģelis un saldai kā mīla. Šarls Maurīcijs de Teleirāns, 18. gs. fraņču diplomāts.
Cilvēks nepārtiek no kafijas vien. Lietojiet cukuru! ( Nezināms autors )